Posted by: zhagata on: Jūnijs 10, 2009
Dvīņi Latvijā
Pērn Latvijā pasaulē nācis 273 dvīnīšu pāri un veselas 5 ģimenes sagaidījušas no dzemdību nodaļas mājās uzreiz trīs bērniņus (sk.tabulu). Šādu informāciju Māmiņu Klubam sniedza Centrālā statistikas pārvalde. Savukārt 2007.gads ar dvīņiem bijis vēl bagātāks, jo piedzimuši 293 dvīņu pāri, toties trīnīši gan bijuši tikai trīs māmiņām.
Visvairāk dvīņu dzimuši ir 1990.gadā, kad pasaulē nāca 315 dvīņu, savukārt astoņdesmitajos gados, kad arī vispārējais dzimstības līmenis bija augstāks, reģistrēts vēl lielāks dvīņu skaits. Piemēram, 1986.gadā piedzimuši 353 dvīņu pāri.
Ar trīnīšu dzemdībām tik bagāts kā pērnais bijis 2005.gads, kad piedzimuši veseli 5 trīnīši, taču visus rekordus pārspēj 1991.gads, kad ģimenēs piedzimuši seši trīnīši. 1997.gadā kādā ģimenē piedzima četrīši, taču viens no viņiem neizdzīvoja.
Dzemdību un dzimušo skaits Latvijā
| Gads | Dzemdību skaits | |
| ar dvīņiem | ar trīņiem | |
| 1980 | 276 | 2 |
| 1985 | 290 | 2 |
| 1990 | 315 | 1 |
| 1995 | 214 | - |
| 2000 | 172 | 2 |
| 2001 | 180 | 4 |
| 2002 | 208 | 3 |
| 2003 | 222 | 2 |
| 2004 | 231 | 2 |
| 2005 | 241 | 5 |
| 2006 | 252 | 2 |
| 2007 | 293 | 3 |
| 2008 | 273 | 5 |
Kā rodas dvīņi?
Vienkārši runājot, dvīņi ir brāļi un māsas, kuri attīstās mammas vēderā vienlaicīgi un piedzimst īsu brīdi viens pēc otra.
Izšķir vienolas un divolu dvīņus
Vienolas dvīņi rodas tad, kad dalās olšūna, pēc tās apaugļošanas. Šīs dalīšanās brīdis var būt ļoti atšķirīgs. Pēc dalīšanās rodas divas olšūnas daļas, kurām ir tieši identisks ģenētiskais mantojums. Tieši tādēļ vienolas dvīņi izskatās brīžam gandrīz neatšķirami līdzīgi.
Tomēr tās nav tikai ārējās, vizuālās īpašības, kā vienāda acu vai matu krāsa, ķermeņa garums vai sakodiens, kas vienolas dvīņiem arī ir vienāds. Tā kā no vecākiem mantotais abiem bērniem ir vienāds, tad šādiem dvīņiem ir gan vienādas asinsgrupas, rēzus faktori un visi pārējie ģenētiski noteiktie faktori. Tādēļ vienolas dvīņiem ir arī vienmēr viens un tas pats dzimums.
Vienolas dvīņiem, atkarībā no olšūnas dalīšanās laika, tiek vērtēta viņu tālākā attīstība. Tas gan vairāk var interesēt ginekologu, nevis topošos vecākus. Apaugļotās olšūnas dalīšanās brīdis var noteikt to, vai grūtniecības laikā pārim nāksies saskarties ar sarežģījumiem vai nē.
Vai iespējams risks?
Apaugļotā olšūna pirmo reizi dalās pēc 24 stundām. Ja atdalīšanās notiek šajā stadijā, tad dvīņi attīstās katrs savā augļapvalkā un katram izveidojas sava placenta, kaut gan ir gadījumi, kad abas placentas var saaugt kopā vienā lielā. Tomēr tik agrs atdalīšanās process notiek relatīvi reti.
Ja olšūna sadalās divās daļās starp trešo un astoto attīstības dienu, tad tā jau ir vairākas reizes dalījusies un ir gatava ieligzdoties dzemdes gļotādā.
Šajā gadījumā dvīņi aug un abi dala vienu placentu, tomēr tiem ir atsevišķi augļūdens pūšļi, kuriem tomēr ir viens, kopējs ārējais apvalks, bet divi iekšējie apvalki. Šāda šūnu dalīšanās notiek visbiežāk.
Dažos gadījumos dvīņi rodas vēl vēlāk, tad, kad apaugļotā olšūna jau ir ieligzdojusies dzemdē. (8.-10. diena). Šādā gadījumā dvīņi attīstās vienā augļūdens apvalkā un ar vienu placentu. Šādas grūtniecības ir jānovēro īpaši rūpīgi, jo bieži var rasties komplikācijas.
Ja gadījumā apaugļotās olšūnas dalīšanās notiek vēlāk, proti, 14.–15. dienā pēc apaugļošanās, noris nepilnīga dzimumšūnas dalīšanās. Embriji paliek saistīti viens ar otru un dažos gadījumos viņiem ir kopīgas ķermeņa daļas vai orgāni (Siāmas dvīņi).
Šādi gadījumi gan ir ļoti, ļoti reti: apmēram vienā no 900 dvīņu grūtniecībām. Mūsdienās daudzus Siāmas dvīņus arī var ļoti veiksmīgi atdalīt ar operāciju palīdzību.
Divolu dvīņi
Divolu dvīņi rodas, kad vienlaicīgi vai neilgi viena pēc otras tiek apaugļotas divas olšūnas ar diviem spermatozoīdiem. Šādiem dvīņiem tādēļ nav arī identisks ģenētiskais mantojums. Viņiem var būt atšķirīgs dzimums, bez tam daudzi divolu dvīņi ir viens otram tikai līdzīgi, kā parasti brāļi un māsas, bet ir gadījumi, kad viņi pat nav līdzīgi.
Divolu dvīņi dzimst daudz biežāk nekā vienolu. Apmēram 50% no visiem divolu dvīņiem ir puika un meitene, bet 25% ir viena dzimuma dvīņi.
Viena vai divas placentas?
Ja dvīņi dala tikai vienu placentu, nav pārsteidzīgi jāiedomājas, ka tas varētu būt tikai vienolas dvīņu gadījumā. Arī divolu dvīņiem var būt viena placenta – gadījumā, kad abas placentas saaug kopā vienā.
Lai sajukums būtu vēl lielāks, daži zinātnieki uzskata, ka pastāv vēl trešais dvīņu „paveids”, ko sauc par polķermenīšu dvīņiem.
Izsakoties pavisam vienkāršoti, olšūna sāk dalīties jau pirms apaugļošanas un šīs dalīšanās rezultātā radušies polķermenīši, kas normālā gadījumā iet bojā, paliek apaugļoties spējīgi. Šādas olšūnu māsas ir ģenētiski identiskas, bet tās var apaugļot divi dažādi spermatozoīdi. Šādā gadījumā dvīņu ģenētiskais mantojums no mātes puses ir vienāds, bet tēva gēni var būt atšķirīgi. Ja šis fenomens ir sastopams cilvēku vidū, tad šādi dvīņi attīstīsies kā divolu dvīņi, tomēr viņi būs daudz līdzīgāki.
Trīnīši, četrīši un tā tālāk…
Trīnīšu un citu daudzaugļu grūtniecības gadījumos dzemdē ieligzdojas vairākas apaugļotas olšūnas vai arī pēc apaugļošanās sadalās viena olšūna. Tādejādi trīnīši var būt gan vienoli, gan divolu un trijolu.
Bez tam…
Vīrietim ar to, vai radīsies dvīņi vai tikai viens bērniņš, nav nekāda sakara. Viņa sperma nosaka tikai bērna dzimumu un mantotās īpašības.
