Otrs bērns ģimenē

Droši vien daudzi no jums savās ģimenēs ir saskārušies ar problēmām, ko izraisa vecākā bērna greizsirdība pret jaunāko brālīti vai māsiņu. Ko darīt situācijās, kad jūtam – ģimenes pieaugums ir sagādājis sirdssāpes vecākajam bērnam, kurš vairs neatrodas vecāku uzmanības centrā?!

Ģimenē ienākot otram mazulim, pirmā lieta, par ko vecāki vienmēr uztraucas, ir kā to pateikt vecākajam bērnam. Nereti viņi jūtas pat vainīgi par to, kas vēl nemaz nav vēl noticis.

It kā lai padarītu šo fakta pieņemšanu vieglāku, vecāki saka, ka būs māsiņa vai brālītis, ar ko kopā varēs spēlēties, taču tie ir meli. Kad bērniņš ir tikko piedzimis, viņš nav spēļu biedrs, bet gan mazs cilvēciņš, kurš jāaprūpē.

Vecākiem, stāstot par jaunpienācēju ģimenē drīzāk vajadzētu stāstīt, ka tad, kad mazulis beidzot būs ieradies, vecāki lielu daļu laika būs aizņemti ar bēbīti. Taču vajadzētu atgādināt, ka vecākais bērns vienalga ir un būs sevišķs un īpašs.

Lai neatņemtu laiku vecākajam bērnam, visvienkāršākais veids ir sadalīt pienākumus ģimenē – kamēr māmiņa ir aizņemta ar jaundzimušo, tētis var veltīt laiku vecākajam darot to, ko bērns vēlas, piemēram, zīmēt, spēlēt bumbu.

Labākais vecums otram bērniņam

Katrā vecumā vienīgajam bērnam ģimenē būs sāpīgi savas pozīcijas atdot “konkurentam” – jaunākam brālītim vai māsiņai. Optimāla ir vismaz 3 gadu starpība starp vecāko un jaunāko bērnu. Piemēram, trīsgadnieks jau ir pietiekami pieaudzis, attālinājies no mammas, sācis aktīvi iepazīt pasauli, un arī pati māmiņa ir atguvusies no iepriekšējās grūtniecības.

Dažādas bērna psiholoģiskās lomas, atkarībā no tā, vai bērns ir vecākais, jaunākais vai vidējs bērns, veido arī bērna raksturu.

Vienīgajam (t.i. arī vecākajam) bērnam ir grūtāk dalīties ar kādu, jo viņš ir pieradis būt viens, pieradis pie uzmanības un uzslavām, kas tikušas viņam vienam. Vecākajam bērnam ir grūtāk samierināties ar zaudējumiem. Vidējam bērnam ir visgrūtākā pozīcija ģimenē, jo nereti viņš arī tiek vismazāk pamanīts, līdz ar to arī novērtēts. Jaunākajam bērnam ir risks kļūt izlutinātam, vai atrasties mūžīga bērna lomā (“Ak, viņš jau vēl ir maziņš”, lai gan bērnam jau ir astoņpadsmit gadi).

Biežākās kļūdas, kad ģimenē ienāk otrs bērniņš

Nedrīkst bērnam atņemt bērnību, un likt auklēt mazo brālīti vai māsiņu. Vienā dienā viņš tiek padarīt par LIELĀKO, VECĀKO, PIEAUGUŠĀKO UN ATBILDĪGĀKO. Tā tomēr bija vecāku izvēle – laist pasaulē vēl vienu bērnu, un viņiem pašiem arī ar šo bērnu ir jātiek galā.

Vecāki parasti fokusē visu savu uzmanību uz gaidāmo bērnu, taču pareizāk viņiem būtu emocionāli vairāk fokusēties uz vecāko, jo viņš bija tas, kurš līdz šim sēdēja uz troņa un bija vienīgais ķeizariņš, bet tagad atnāk viens cits, kurš dabū mammas pupu, (lai gan mamma taču agrāk bija teikusi, ka tur vairs nekā nav!), gan arī dzīvojas pa mammas rokām, un vēl vecāko bērnu aizsūta uz bērnu dārzu! Tā ir būtiska trauma vecākajam bērnam. Fakts ir arī tāds, ka tikko ģimenē ienākušajam bēbim vairāk izsalkums liek tiekties pēc mammas, bet vecākais vēlas saņemt tieši viņas mīlestību.

Kļūda ir arī vecāko bērnu sūtīt šajā laikā pie omītes, vai uz bērnu dārzu. Visticamāk, vecākais bērns neiemīlēs jaunāko par šādu “nodarījumu”. Jo, bez visām citām pārestībām, viņu vēl izdzen no mājas un aizsūta trimdā! Tāpēc bērnu dārza gaitas noteikti nevajag ieplānot līdz ar otrā bērna piedzimšanu.

Kā tikt galā ar greizsirdību?

Pats svarīgākais ir laicīgi sagatavot vecāko, un stāstīt jau grūtniecības laikā, ka mammas puncī slēpjas māsiņa vai brālītis. Kā piemēru vajag minēt citas radu, draugu ģimenes, kurās jau aug divi bērni un stāstīt par priekšrocībām.

Kad vecākais sasniedzis 3 gadu vecumu, var apmeklēt psihologu, piemēram, smilšu terapijas nodarbības.

Mamma vai tētis dažādos veidos var izrādīt mīlestību vecākajam, kaut vai, ierunājot mīļumvārdus kasetē, ko bērns var klausīties.

Atrast īpašu laiku tieši vecākajam priekš samīļošanas, paņemšanas klēpī. Kad jaunākais bēbis tiek pabarots, mamma var viņu atdot tētim, bet pati paspēlēties ar vecāko vai palasīt pasaciņu tieši viņam.

Ieviest vakara rituālus, kas ir vienādi katru reizi – tas bērnu nomierina un ļauj saprast, ka vecāku mīlestība nekur nepazudīs.

Jebkuras pārmaiņas (atradināšanu no autiņbiksītēm un pudelītes, pieradināšanu gulēt atsevišķā gultā) labāk plānot līdz jaunākā bērna piedzimšanai. Pretējā gadījumā vecākais domās, ka “mīļās” lietas atņēmis tieši jaunākais, un neuztvers to kā savas dabiskas attīstības gaitu.

Greizsirdība parasti izpaužas tad, kad bērns nav pārliecināts, ka viņu mīl. Tātad, vecākiem ir jādara viss, lai bērns to sajustu.

Mazuļa rāpošanas attīstība pirmajā dzīves gadā

Vecums	Attīstība
Jaundzimušais	-         groza galvu no viduslīnijas uz sāniem -         ekstremitātes pilnīgi saliektas -         reflektoras līšanas kustības
1. mēneša beigas	Notur galvu augšā vismaz 3 sekundes
2. mēneša beigas	- Ceļ galvu mazākais uz 45 grādu leņķi - Notur galvu augšā vismaz 10 sekundes
3. mēneša beigas	- Ceļ galvu uz 45-90 grādu leņķi - Notur galvu augšā ne mazāk kā 1 minūti - Balsts uz abiem elkoņiem - Gūžas galvenokārt mēreni izstieptas
4. mēneša beigas	Drošs elkoņa atbalsts
5. mēneša beigas	Pārtrauc elkoņa atbalstu pie palaišanas uz rokām un pie atkārtotām stiepšanas kustībām ar kājām, paceltām, t.s., „peldēšana”
6. mēneša beigas	- Atbalsts uz izstieptām rokām uz pilnīgi vai daļēji atvērtām plaukstām - Pie pacelšanas no pamata uz sāniem roka un kāja tiek līdzsvarota
7. mēneša beigas	- Paceļ roku no pārklāja vismaz uz 3 sekundēm - Gatavs „lēcienveidīgi” pacelt roku
8. mēneša beigas	Pārejas fāze no 7-9 mēnešiem
9. mēneša beigas	Pieplacis lien uz vēdera
10. mēneša beigas	- Rāpo ar plaukstām un ceļiem - Rāpo nekoordinēti - Nonāk no vēdera guļus caur gūžu saliekšanos un ķermeņa griešanos līdz sēdēšanai
11. mēneša beigas	Rāpo ar rokām (plaukstām) uz ceļiem, ar kustību koordināciju
12. mēneša beigas	Droša rāpošana

Bērna uztveres attīstība

Vecums	Bērniņa uztvere
Jaundzimušais	Reaģē ar nepatiku uz pēkšņu gaismas vai trokšņa iedarbību
1. mēneša beigas	Ar skatienu vai kustību seko sarkanam grabulim uz abām pusēm līdz 45 grādu leņķim.
2. un 3. mēneša beigas	Seko ar acīm sarkanam grabulim no viena acu kaktiņa līdz otram. Reaģē uz zvana skaņu.
4. mēneša beigas	Aplūko rotaļlietu savās rokās
5. mēneša beigas	Meklē papīra čaboņu ar galvas pagriešanu.
6. mēneša beigas	Seko ar skatu līdzi lejupkrītošam priekšmetam.
7. un 8. mēneša beigas	Vēlas dabūt seb tuvāk priekšmetu, kuru sasniegt var tikai mainot ķermeņa stāvokli.
9. mēneša beigas	Satver metamo kauliņu trauka iekšpusē.
10. un 11. mēneša beigas	Met rotaļlietu apzināti prom no sevis. Pieskaras ar rādītājpirkstu priekšmeta detaļām.
12. mēneša beigas	Velk kārojamo rotaļlietu aiz auklas pie sevis. Ļauj ripai krist kārbā.

Rotaļlietu izvēle mazuļiem līdz 1 gadam

Pirmās rotaļas ar bērnu

Kad bērniņš ir piedzimis, pirmais laiks paiet adaptējoties un pierodot pie jaunās pasaules. Pirmajā laikā, kad bērns ir nomodā, varam piedāvāt tikai piekarināmās rotaļlietas pie gultiņas. Māmiņa tās var gan iegādāties, gan pagatavot pati, nostiepjot no vienas gultas malas uz otru kādu lentīti un iesienot tajā mantiņas.

Bez šīm rotaļlietām bērns vēros arī vecāku sejas, kas savā ziņā arī ir rotaļa. Bērns vēro, vai māmiņa ir priecīga vai bēdīga.

Ļoti svarīgi ar bērniņu runāt jau no pirmās viņa dzīves dienas, lai mazajam rastos vēlēšanās pašam mācīties runāt.

Kad pirmais mēnesis ir pagājis, varam sākt piedāvāt dažāda veida grabuļus pamatkrāsās – dzeltenā, sarkanā, zilā. Grabuļi noteikti var būt gatavoti no dažādiem materiāliem – plastmasas, koka. Galvenais, lai bērniņam droši. Un interesanti.

4-5 mēnešu vecumā aktuālas būs taustāmas rotaļlietas, kuras var iebāzt mutē.

6-9 mēnešus veciem mazuļiem domātās rotaļlietas veicinās rāpošanu. Te noderīgas būs velkamās un atgrūžamās rotaļas. Mazulim var sākt interesēt bilžu grāmatas, bet tām jābūt ar maz burtiem un lielām bildēm.

9-12 mēnešus veciem bērniem varam sākt piedāvāt tādas rotaļlietas kā tornīti, kuru var būvēt.  10. – 12. mēnesī bērniņā jārada vēlme kāpt un rāpties – uzliekot viņam pieejamā augstumā rotaļlietu, pēc kuras viņš vēlētos tiekties. Jau tuvāk gada vecumam ļoti nozīmīgas ir rotaļas ar bumbu. Bērniņam jāmācās pacelt bumbu, to mest un ripināt. Šīs rotaļas attīsta mazuļa koordinācijas sajūtu.

Dāvanas

Ejot ciemos pie bērniņa, kuram vēl nav gads, noteikti nevajadzētu viņam dāvināt sarežģītas puzles un grāmatas, kurās ir vairāk teksta, nekā bildes. Arī mīkstās mantas bērnā īpašu interesi līdz gada vecumam neraisa. Ja mājās ir 1 vai 2 mīkstās mantiņas – tas ir pilnīgi pietiekami.

Ja vēlies, lai Tavs mazulis dāvanā nesaņemtu kārtējo mīksto mantu, uz kura krāsies putekļi, piesaki viesiem, kādu dāvanu vēlētos saņemt mazulim!

Pašdarinātas rotaļlietas

Rotaļlietas māmiņas var darināt arī pati, piemēram, sašujot maisiņus un saliekot tajos iekšā dažādas taustāmas un čabošas lietas. Arī tēti var dot ieguldījumu rotaļlietu veidošanā, izvirpojot, piemēram, koka klučus, no kuriem visi kopā var celt torņus un veselas pilsētas.

Māmiņa savukārt pati mājās var pagatavot rotaļu paklājiņu, iešujot katrā auduma stūrī kaut ko interesantu.

Mazulim līdz gada vecumam nemaz nav nepieciešama kaudze ar rotaļlietām, galvenais, lai tās būtu mazulim attīstošas un ne tikai mūsu acij tīkamas.

Pirmie zobiņi mazulim

Pirmo zobiņu parādīšanās izraisa ne mazums uztraukumu gan mazulim, gan vecākiem. Ir ticējums – kas pirmais atrod mazajā mutītē pirmo zobu, dāvina mazulim sudraba karotīti! Kādi ir visbiežāk sastopamie zobiņu šķilšanās simptomi?

5 fakti par zobiņiem:

1.Lielākai daļai bērnu pirmie zobi parādās no 6 – 8 mēnešu vecumam.

2.Zobiņi parasti šķiļas pa pāriem.

3.Pirmie parasti iznāk divi priekšējie zobi (parasti – apakšējie), kam seko sānu zobi, bet pašipēdējie iznāk dzerokļi.

4. Parasti vecāki zobu nākšanu konstatē pēc vispārzināmajiem simptomiem: pastiprinātu siekalošanos, bērna gražošanos un sliktāku miedziņu, taču zobu aizmetņu veidošanās bērnam sākas jau māmiņas grūtniecības laikā, no 5.mēneša.

5. Bērnam līdz 3 gadu vecumam jāizšķiļas 20 piena zobiem. Pastāvīgie zobi parādīsies 4 – 6 gadu vecumā.

Simptomi.

Lielākajai daļai bērnu zobiņu nākšana izraisa raudulību un gražošanos. Taču ir arī citi simptomi:

- iekaisušas smaganiņas – par tām liecina zilgans uztūkums. Te var palīdzēt zobu gels, kuru uzsmērē uz košļājamās mantiņas un dod bērnam zelēt;

- smaganu pastiprināts jūtīgums pret aukstu un karstu ēdienu;

- traucēts miegs;

- kad zobiņi šķiļas no smaganām, var būt neliels asins izplūdums;

- paaugstināta temperatūra (līdz 38 grādiem) un pat caureja.

Vecāki bieži jautā, vai paaugstināta temperatūra un caureja tiešām ir no zobiņu nākšanas? Šādi simptomi var parādīties arī kā vīrusa rezultāts, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi mazuļa pašsajūtai – ja šie simptomi nepāriet dažu stundu laikā, visticamāk, vainīga būs kāda saslimšana, ne zobi!

Kā bērnam palīdzēt?

Vecāki parasti ļoti uztraucas, ja mazulis jūtas slikti zobu nākšanas periodā. Te būs daži padomi sāpju un nepatīkamo sajūtu novēršanai:

- graužamie riņķīši – tie parasti ir no mīksta materiāla, gumijas riņķi, ko viegli košļāt! Tos var ielikt arī uz brīdi ledusskapī un dot mazulim aukstus, tādejādi atvieglojot niezošo sajūtu smaganu rajonā;

- citas, drošas un netoksiskas rotaļlietas – bērns var grauzt jebko, tikai jāskatās, lai priekšmets būtu tīrs un viegli kopjams (mazgājams), kā arī nesatur sīkākas detaļas, ko mazulis var norīt;

- zobu gels – tas satur pretsāpju zāles, kas uz brīdi bērnam var palīdzēt, tomēr gelu jālieto uzmanīgi, nepārdozējot! Labāk to uzziest nevis uz smaganām, bet gan uz mantiņas, un tikai tad dot bērnam;

- citas sāpju remdinošas zāles bērniem – konsultējoties ar ģimenes ārstu!

Fizioterapeitu ieteikumi jaunajiem vecākiem

• Bērns jau kopš pirmajām dzīvības dienām jāattīsta simetriski. Biežākā vecāku kļūda ir simetrijas neievērošana. Veļot bērnu, jāskatās, vai tiek aktivizētas abas ķermeņa puses. Nedrīkst pieļaut, ka viena ķermeņa puse bērniņam ir aktīvāka, nekā otra. Tāpēc, mainot autiņbiksītes vai ģērbjot zīdaini, jāpievērš uzmanība, vai abas zīdaiņa ķermeņa puses aktivizētas vienādi.

• Bērnu nevajadzētu celt un ņemt aiz padusītēm. Cilāšanai uz rokām kalpo atsevišķi paņēmieni. Piemēram, zīdaini paceļ un noliek caur sānu stāvokli, pieturot galviņu, jo tad viņam ir vieglāk līdzsvaroti apjaust savu ķermeni. Pirms paņemt bērnu uz rokām, viņš no muguras pozīcijas jāapveļ uz sāniņiem, vecākam pieturot savu roku aiz bērna pleciņiem pie galvas un ar otru roku saturot mazuļa rokas kopā, sakārtojot viņu uz vidus līniju un uzveļot uz savām rokām.

• Nesot un turot bērnu uz rokām jāievēro pats galvenais princips – pozai jābūt simetriskai un jāfiksē bērna galviņa stabilā pozīcijā. Vecākiem nevajadzētu šūpot mazuli vaļīgās rokās. Svarīgi, lai bērns vecāku rokās justos stabili un droši. Rociņām jābūt stāvoklī uz priekšu, bet kājiņām pēc iespējas brīvām – tā, lai mazulim netiktu traucēta kustību attīstība.

• Ģērbšanā izmanto velšanas kustības. Bērnam apģērbs jāuzvelk uzmanīgi, veļot viņu no vienas uz otru pusi, vienlaikus drēbītes it kā uzrullējot uz ķermeņa. Maziem bērniem ļoti nepatīk, ja apģērbs tiek vilkts pāri galvai. Hendlings māca, ka krekliņš pāri galvai jāuzvelk no aizmugures uz priekšu, lai neskartu mazuļa sejiņu. Drēbes nedrīkst ierobežot bērna kustības!

• Nodarbojoties ar bērnu, vecākiem jānodibina acu kontakts un jāseko, lai mazulis pats aktīvi līdzdarbojas visām ikdienišķajām norisēm. Ievērojot šos vienkāršos pamatprincipus, tiek ieliktas pamatiemaņas bērna brīvai un līdzsvarotai fiziskai, kā arī garīgai attīstībai!

Mammīt, Tu vari man palīdzēt iemācīties runāt!

· Kad tu mani pārtin, pastāsti man, ko tu dari, parādi, kā var klakšķināt ar mēli un šķobīt lūpas. Tas vēlāk noderēs, lai es zinātu, kur jābūt mēlītei, bet kā jāsaliek lūpiņas, lai pareizi pateiktu to, ko tu vēlies no manis dzirdēt;

· Rotaļājoties ar mani, pasaki kā sauc to kastīti ar četriem riteņiem, ar kuru mani zvēri var braukāt pa istabu, kā sauc to zvēriņu, kas saka „Vau!”, un kā to, kas saka „Ņau!”. Ģērbjoties ārā iešanai, atgādini, lūdzu, kura bija rociņa un kura – kājiņa;

· Nerunā ar mani pārāk sarežģīti! Es saprotu vienkāršus teikumus. Vēl labāk, ja tu tos saki lēnām un varbūt pat atkārto.

· Man ļoti patīk pirkstiņrotaļas!

· Es ļoti gribu, lai tu man padziedi un pastāsti pasaciņu – tā var iemācīties tik daudz jaunu vārdu!!!

· Nedusmojies, ka es taisu troksni ar pannām un katliem – arī tās ir skaņas, kas man palīdz izzināt apkārtējo pasauli!

· Tu domā, ka ir dīvaini runāt ar mani, ja es neprotu atbildēt? Es varbūt nevaru tev atbildēt ar vārdiem, taču es tev varu uzsmaidīt, pamāt ar galvu vai papurināt to, ja kaut ko nevēlos. Jo tu vairāk man pastāstīsi, jo ātrāk es tev varēšu atbildēt!

Mēles un lūpu vingrinājumi kopā ar mazo pie spoguļa, kas veicina runas attīstību:

· Pārmaiņus virziet mēli no viena lūpu kaktiņa uz otru;

· Savelciet lūpas it kā dotu buču un tad pasmaidiet;

· Plātiet muti;

· Klakšķiniet ar mēli;

· Sarullējiet mēli, izveidojot tādu kā trubiņu;

· Mēli aizbāziet pārmaiņus aiz viena un otra vaiga.

(Vingrinājumi jāatkārto vairākas reizes pēc kārtas)

Bēbīša 1. dzīves mēnesis

Bērnam ar pirmo dzīves mirkli ir ļoti svarīgi saņemt un izjust vecāku maigumu, atbalstu, atzinību, vecāki cenšas radīt apstākļus, lai bērna pirmās minūtes noritētu pēc iespējas mierīgāk un skaistāk. Vecākiem un bērniņam tgad ir pietiekami daudz laika vienam otru iepazīt. Pēc piedzimšanas stresa jaundzimušajam vislabāk atgūt līdzsvaru uz māmiņas vēdera, tiešā ķermeņa pieskārienā. Māmiņa uzliek sargājošās rokas bērna augumam, un ādas siltums, mātes sirdspuksti, kas jaundzimušajam jau ir pazīstami, dod bērnam drošumu un labsajūtu.

Bērns ir spējīgs uzņemt iespaidus. Ja mēs tos pastāvīgi piedāvājam, pamazām veidojas bērna sapratne, nobriest nervu sistēma. Jau jaundzimušais uztver dažādos ārējās vides kairinājumus, kas signālu veidā nonāk viņa smadzenēs, kur pārveidojas un nostiprinās. Šie ārkārtīgi svarīgie kairinājumi ir pieskāriens, ķermeņa kontakts, zīšana pie krūts un ar to uztvertās smaržas, maigums un mīļa pļāpāšana. Šos iespaidus bērns uztver ar jušanas orgāniem, īpaši ar ādu, arī ar muti, rokām un lūpām. Tātad attīstības process ir sācies un tas apzināti jāveicina.

1. dzīves mēnesis

Tā vien šķiet, ka jaundzimušais to vien dara kā ēd, guļ un raud, taču bez šīm ikdienišķajām darbībām jau kopš dzimšanas brīža bēbītis attīsta jaunas prasmes neticamā ātrumā.

Fiziskā attīstība

Pirmo nedēļu laikā zīdaiņa ķermenis ir kā saritinājies, joprojām esot tādā pozā kā  māmiņas puncī, arī rociņas ir savilktas dūrītēs. Taču jau pirmā mēneša beigās ķermenis sāk iztaisnoties.

Tā kā bēbītis ir tik nestabils, pārliecinies, ka atbalsti viņa galviņu! Nekad nekrati mazuli, bet lēni šūpo!

Galviņa parasti ir noliekta uz sāniem, turklāt parasti uz vienu pusi- atkarībā, kādā pozā mazais atradies mammas puncī.

Kustības

Jau esot māmiņas puncī, bēbītis kustējās, taču tagad tam ir daudz vairāk vietas! Kad bērns ir nomodā, viņš enerģiski sper un kustina kājas, sevišķi kā atbildes reakciju kādai stimulācijai vai, kad jaundzimušais ir satraukts vai raud.

Šīs kustības ir saraustītas, retas un nekontrolētas, taču kustību rezultātā tiek stiprināti muskuļi un stimulēta nervu sistēma.

Pieskaroties ar īkšķiem mazuļa plaukstām, viņš tos satver savās dūrītēs.

Ja Tu turi jaundzimušo uz vēdera vai turi gaisā ar seju uz leju, viņš, iespējams, centīsies pacelt galvu. Ļauj to darīt! Tas stiprina kakla, krūšu un muguras muskuļus.

Prasmju apgūšana

Tavs bēbītis mācās visu laiku un galvenais, kā viņš to dara – mijiedarbībā ar Tevi, māmiņ!

Zīdainis apbrīnojami labi uztver jebkādu komunikāciju, ko sniedz viņam: pavēro, kā jaundzimušais izturas, kad Tu runā – viņš droši vien ir apklusis un ieklausās Tavā balsī, vēro Tavas lūpu kustības.

Pirmā mēneša laikā jaundzimušais savas emocijas izrāda ar ķermeņa valodu! Pavēro, kā viņš kustas aiz sajūsmas par to, ka Tu esi blakus.

Sajūtas

Bēbīša sajūtu sistēma veidota tā, lai uzņemtu visu vajadzīgo informāciju, kas nepieciešama izdzīvošanai un attīstībai. Piemēram, jau pēc piedzimšanas, kad bērniņš ir uzlikts Tev uz punča, viņš,  sajutis unikālo smaržu, jau asociē to ar Tavu balsi un patīkamo sajūtu, esot uz Tavām rokām.

Skaidra redze

Dzimšanas brīdī un pāris nedēļu vecumā bēbītis var redzēt tikai priekšmetu aprises, jo redzes lauka centrs joprojām ir neskaidrs. Pirmā mēneša laikā viņš iemācās arvien labāk fokusēt skatienu, taču pilnībā redze būs attīstīta tikai trīs mēnešos.

Pašreiz jaundzimušais redz 25-40cm attālumā, kas ir apmēram tik liels kā Tev līdz bērniņam, kad viņu turi vai baro. Šādā attālumā viņam ir iespēja sekot Tavai sejai. Tāpat būtiska ir tuvāko cilvēku iepazīšana.

Valoda

Pat pirmajā mēnesī jācenšas ar bēbīti runāt pēc iespējas vairāk. Uzdodot jautājumu, nedaudz pagaidi, it kā gaidot atbildi. Nepaies ne ilgs laiks, kad jaundzimušais sāks atbildēt, izdvešot mazas skaņas vai kustinot muti.

Valodas attīstība vēl ir ierobežota ar dažādām mainīgām balsenes skaņām, kā arī ar izteiktu kliegšanu, jūtot izsalkumu vai citādu diskomfortu.

Pirmajā mēnesī parādās pirmie nejaušie, neapzinātie smiekli.

Emocionālā un sociālā attīstība

Jaundzimušais ir īsts emociju kamols. Jau no pirmajiem dzīves brīžiem, mazulis ir ļoti jutīgs pret apkārtējo cilvēku noskaņojumu un jūtām, piemēram, ja Tu esi uztraukusies un norūpējusies, arī bēbītis kļūs nemierīgs un raudulīgs; ja Tu jutīsies atpūtusies un mierīga, arī viņš būs rāms. Vēlākā attīstībā šīs iegūtās emocijas ļaus bērniņam attīstīties par pilnīgu sociālu būtni, kas pazīst dažādas emocijas.

Iespējams, sākumā Tev nav viegli saprast, ko jaundzimušais vēlas vai kas viņam ir vajadzīgs katrā mirklī, taču attīstot savstarpējās vecāku un bērnu attiecības un iepazīstot vienam otru, ar laiku tas kļūs vieglāk un pašsaprotami!

Raudāšana

Pašreiz fiziskās bērna vajadzības ir pirmajā vietā un tās jaundzimušais pieprasa tieši raudot. Bērns raud, liekot vecākiem manīt par izsalkumu, nogurumu, diskomfortu, garlaicību vai vienkārši ilgas pēc tuvuma un maiguma.

Nekavējoties dodies pie zīdaiņa un sniedz mierinājumu, kāds nu kurā mirklī ir nepieciešams. Uzmanība un mīlestība ļaus attīstīt drošības sajūtu un pozitīvu mazuļa pašvērtējumu.

Laime

Tas, vai bēbītis ir laimīgs un apmierināts, pirmajā mēnesī var pateikt pēc viņa ķermeņa valodas – viņš mierīgi guļ, skatās uzmanīgi Tavās acīs. Sākumā šie brīži būs pavisam īsi, jo pirmajā mēnesī lielākā dienas daļa tiek pavadīta ēdot vai guļot.

Velti ik dienu šādus nesteidzīgus mirkļus vienkāršai kopābūšanai. Ir tik labi just, ka ir izpildītas visas fiziskās vajadzības un iegūta drošība un miers.

Aktivitātes, lai attīstītu prasmes

Šajā vecumā jaundzimušajam ir visas rotaļlietas, kas ir nepieciešamas – TU! Pašreiz un vēl kādu laiku Tu būsi visaizraujošākā lieta bērniņam – maini grimases, izpausmes veidu, runā, dziedi! Iedrošini arī citus ģimenes locekļus iesaistīties komunikācijā ar bēbīti, veidojot dažādas grimases un skaņas.

Rotaļas ar mazuli

Lēni kustini galvu no vienas puses uz otru, bēbītis ar acīm sekos līdzi.

Sākumā jaundzimušais redz kontrastkrāsas un priekšmetus ar plašām aprisēm – vislabāk uzzīmē melnbaltu zīmējumu un parādi bēbītim.

Zīdaiņu un bērnu drēbju izmēri

Vecums	Augums (cm)	Augums (collās)
Jaundzimušais	47-56	18-22
2 – 3 mēneši	56-62	22-24
3 – 6 mēneši	62-68	24-27
6 – 9 mēneši	68-74	27-29
9 – 12 mēneši	74-80	29-31
12 – 18 mēneši	80- 86	31-34
18- 24 mēneši	86-92	34-46
3 gadi	92-98	36-38
4 gadi	98-104	38-41
5 gadi	104-110	41-43
6 gadi	110-116	43-45
7 gadi	116-122	45-48
8 gadi	122-128	48-50
9 gadi	128-134	50-52
10 gadi	134-140	52-55

Iegādājoties apģērbu, der atcerēties:

-         dažādu firmu apģērbu izmēri var atšķirties;

-         ja bērniņš ir kalsnāks vai apaļāks, izmēri var nesakrist;

-         labāk izvēlēties lielāku izmēru, piemēram, 3 mēnešus vecam mazulim noteikti var pirkt drēbītes, kas ir 68. izmērā, jo pirmajā gadā bērniņš ļoti strauji aug.

Bērna prasmes no dzimšanas līdz skolas gaitām

Kad būtu īstais laiks bērnam apgūt ko jaunu? Tiklīdz viņš to grib un spēj.

Pirmajā dzīves gadā bērnam ir jāiemācās pārvaldīt savu ķermeni un patstāvīgi iemigt:

Pirmajā mēnesī bērna raudu stiprums mainās atbilstoši viņa emocijām. Viņš reaģē uz skaņām un pārvalda skatienu. Bērns vēro pieaugušā seju, atbild ar smaidu. Izdod skaņas, kas nav raudas. Viņš, reaģē uz temperatūras izmaiņām: vēsām, siltām rokām, vēsu, siltu ūdeni. Spēj guļot uz vēdera pagriezt galvu sānis, lai varētu brīvi elpot.

Otrajā mēnesī paceļ galvu un atbalstās uz apakšdelmiem lai redzētu, kas apkārt notiek. Spontāni smaida, smejas, spiedz. Pacelts sēdus, notur galvu. Izmantojiet viņa ziņkāri, piemēram, noliekot redzamā vietā kādu melnbaltu grafiku.

Trešajā mēnesī satver grabuli. Guļot uz vēdera atbalstās uz rokām. Ja pagriezts uz sāniem uzveļas virsū rokai, cenšas to atbrīvot.

Ceturtajā mēnesī pagriežas uz balsi, saprot ar kādām emocijām pieaugušais vēršas pie viņa, ja ir ciešs acu kontakts, mēģina sazināties izsakot dažādas skaņas. Aplūko apģērba detaļas. Uzcelts sēdus pilnībā kontrolē galvas stāvokli. Piecelts kājās notur svaru. Prot velties. Sāk aiztikt lietas, kas piekārtas gultiņai. Spēj ēst no karotes.

Pusgadā labprāt “sarunājas” ar mammu mainot intonāciju un skaļumu. Ieklausās sarunās. Prot patstāvīgi iemigt, naktīs neēst. Pētī lietas kožot, raujot, plēšot, turot priekšmetus pirkstos. Pretojas lietu atņemšanai. Prot ēst sausiņu. Sniedzas pēc priekšmeta, kas atrodas tālāk par ērti aizsniedzamu attālumu. Noraugās līdzi krītošam priekšmetam. Spēj noturēt palielu priekšmetu, satverot to ar plaukstu un pirkstiem. Pārliek rotaļlietu no vienas rokas otrā. Prot rāpot. Ar palīdzību dzer no lielās krūzes.

Astoņos mēnešos. Prot sēdēt. Eksperimentē ar patskaņiem, zilbēm. Pagriež galvu pret to cilvēku, kas viņu sauc. Sākumā kautrējas no svešiem. Prot sist plaukstas, māt atā, atā, spēlēt “dod un ņem” spēles. Turot katrā rokā pa klucītim sit tos kopā, prot “cepu, cepu kukulīti”, prot pirkstos grozīt priekšmetu. Prot pareizi ielikt mutē knupi. Prot brīvi ēst no karotes, dzerot no pudeles, prot to pats noturēt.

Desmit mēnešos atdarina visas dzirdētās skaņas. Ceļas kājās, stāv un krīt nesasitoties. Staigā pieturēdamies gar mēbelēm, sper pirmos patstāvīgos soļus. Bez raudām, ar skaņām un žestiem skaidri izpauž savu vēlēšanos.

Gada vecumā staigā, prot piecelties no tupus stāvokļa bez pieturēšanās. Ar jēgu lieto vārdus “teta” vai “papa”, “mamma”, un vēl dažus sev svarīgus. Līdz ar iegūto jauno pārvietošanās brīvību ir jūtams jauns līmenis pašapziņā.

Otrajā dzīves gadā viņam ir jāiemācās apmierināt savas pamatvajadzības – patstāvīgi ēst, dzert, mazgāt rokas, nolikt vietā lietas, piesardzīgi pētīt nezināmo, paplašināt savu vārdu krājumu vismaz par vārdu mēnesī, sociāli pieņemami izpaust savas vēlmes un emocijas:

Pusotrā gadā rotaļās atdarina mājas darbus. Klausa vienkāršiem norādījumiem, kā: paņem savu …, izpilda vienkāršus darbiņus, ieklausās, ja pievērš viņa uzmanību: kas tur ir? Saprot, ka cilvēkiem un priekšmetiem ir vārdi, var noteikt vietu, no kurienes nāk skaņa. Zina vismaz 10 dažādu lietu nosaukumus. Rāda nosaukto ķermeņa daļu. Spēj atšķirt formas, kas līdzīgas tai, ko rāda. Var pagriezt attēlu pareizi, var rindā salikt klucīšus, saprot “daudz” un “neviens”, saprot, ja runa ir par pazīstamu priekšmetu, kas šobrīd nav redzams. Kustību ziņā bērns ir ļoti aktīvs, mācās veikli staigāt, tāpēc valodas attīstības tempi nedaudz palēninās. Rāda ar rādītājpirkstu, lietas vairāk pētī taustot nevis bāžot mutē, prot paņemt sīkas lietas starp īkšķi un rādītājpirkstu. Prot pats nomazgāt un noslaucīt rokas. Patstāvīgi, uz neilgu laiku izdomā sev izklaidi. Iet atmuguriski, skrien un pēc sauciena apstājas. Iet sāniski, rāpo uz ceļiem nebalstoties ar rokām, sper pa bumbu. Patstāvīgi ēd, izšļaksta maz, spēj nepārdzīvot, ja kāds ēd ko garšīgu. Spēj paņemt lietu, paskatīties un nolikt atpakaļ. Spēj vakarā savākt daļu savu rotaļlietu.

Divos gados runā teikumos, kas sastāv no 2-3 vārdiem, sevišķi strauji papildinās vārdu krājums. Rotaļājas ar citiem bērniem, piemēram, mūkot un ķerot. Saprot un priecājas par īsiem stāstiņiem, izpilda vienkāršus lūgumus, piemēram, aizej uz otru istabu un atnes bumbu. Spēj nosaukt pazīstamu lietu attēlus. Saprot “mazs”, “liels”, “iedod man visus”, ”iedod tikai vienu”. Spēj atšķirt dažādas krāsas. Un pāris nosaukt. Spēj nodziedāt kādu dziesmiņu. Ceļ torni no vairākiem klučiem. Spēj atdarināt figūru no 3 klucīšiem. Atdarinot zīmē vertikālu līniju. Prot novilkt ērtākos apģērba gabalus un dažus uzvilkt. Prot mazgāties. Spēj nolikt vietā savas drēbes un mantas. Ar atgādinājumu spēj nečurāt pamperos, bet tikai podā. Ar piesardzību izturas pret svešiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Saprot, ka spēj sev sagādāt sāpes, piemēram, pieskaroties karstam traukam. Spēj norādīt kur sāp. Lec ar abām kājām vienlaicīgi. Mēģina mest un ķert bumbu, met to no apakšas uz augšu un sāk ievērot mešanas virzienu. Spēj noiet kājām kilometru.

Trīs gados: apgūst morāles pamatus: nedari pirmais citam to, ko negribi, lai dara tev. Iemācās iedraudzēties un aizstāvēties. Runā teikumos. Lieto vienskaitli, daudzskaitli, zina vārdu un uzvārdu. Ja nodarbība šķiet aizraujoša, viegli šķiras no mātes. Prot vienkāršu dziesmiņu, īsu dzejolīti. Liek vienkāršas puzles. Saprot: “izdali katram pa vienai”, saprot: “iedod man divus gabaliņus”. Var atbildēt uz jautājumu “ko tu dari, kad esi – noguris, izsalcis, nosalis, priecīgs, bēdīgs?”. Domas dažkārt netiek runai līdzi, runa kļūst neskaidra, bērns var sākt stostīties. Nerājiet viņu, bet mudiniet vispirms izdomāt ko viņš grib teikt un tad lēni un skaidri pateikt. Spēj neskatoties atšķirt priekšmetus ar taustes palīdzību, atšķirt siltu no auksta. Spēj sašķirot priekšmetus pēc formas. Atdarinot spēj no klučiem būvēt tiltu, zīmēt stateniskas un līmeniskas svītras. Gandrīz pilnībā apģērbjas. Patstāvīgi mazgājas un slaukās. Patstāvīgi veic sīku darbiņu ģimenes labā. Kopā ar vecākiem regulāri vingro vai apmeklē sporta nodarbības. Māk noķert lielu un vieglu bumbu. Prot braukt ar trīsriteni. Gada beigās spēj noiet 2 kilometrus, kāpj pa kāpnēm neturoties, pārmaiņus abām kājām.

Četros gados: bērns parasti ir ļoti pļāpīgs, un runā gramatiski pareizi. Var neizrunāt dažas skaņas piemēram r, l, s, u.c. Patīk fantazēt, lietot nepazīstamus vārdus, izdomāt savus vārdus, ja vajadzīgais vārds aizmirstas. Zina cik rokām pirksti, prot uz tiem skaitīt. Zina kur dzīvo. Ja gadītos nomaldīties, zina, ka vislabāk lūgt palīdzību vai nu policistam vai sievietei ar mazu bērnu pie rokas. Prot nosaukt ķermeņa daļas. Spēj patstāvīgi lasīt īsus, pazīstama satura stāstiņus. Var atkārtot saprotamus teikumus, kuros ir 4-6 vārdi. Prot: izdalīt katram pa 2 gabaliem. Zina kas ir pirmais, otrais, pēdējais. Zina, kas ir pretējs, var papildināt – uguns ir karsta, bet saldējums ir …māmiņa ir sieviete, tētis ir …. Pēc norādījuma kādu brīdi sēž klusu un mierīgi. Prot zīmēt, līmēt, griezt ar šķērēm, veidot ar plastilīnu. Pēc parauga zīmē riņķi, krustu, spēj novilkt līniju starp 2 punktiem, pazīst dažādas formas: apaļš, četrstūrains, lodveida, garens u.c. Izmantojot multiplikācijas un valodas mācības filmas oriģinālvalodā, iemācās pāris teikumus kādā vecākiem zināmā svešvalodā. Valodas bērns visvieglāk apgūst vecumā no 4 līdz 10 gadiem. Pēc taustes spēj atšķirt dažādu priekšmetu formas: bumba, klucītis, prot īkšķi pēc kārtas pretstatīt pārējo pirkstu galiem. Māk sarindot priekšmetus pēc garuma, māk izkrāsot laukumus. Var izpildīt 3 secīgas darbības, piemēram: noliec izlietnē karoti, atnes no otras istabas bumbu un aiztaisi istabai durvis. Spēj sajust, pie kuras ķermeņa vietas viņam pieskaras pat tad, ja acis ir aizvērtas. Var pateikt kur sāp nenorādot ar roku. Labi skrien, var taisni noiet pa līniju, prot ķert un mest bumbu, spēlēt badmintonu ar balonu, kāpj pa kāpnēm bez pieturēšanās, dažas sekundes spēj nostāvēt uz vienas kājas, var noķert mazu bumbu. Spēj noregulēt ūdens temperatūru. Spēj vannā peldēt uz muguras bez pieturēšanās, izdarīt dziļu ieelpu un aizturēt elpu, nirt. Prot šūpoties šūpolēs. Spēj noiet 3 kilometrus.

Piecgadīgu bērnu pastiprināti interesē rakstīšana un lasīšana. Viņš spēj pastāstīt pagātnes notikumus. Prot iedraudzēties, pieklājīgi sarunāties ar pieaugušo. Liek sarežģītas puzles. Zīmē cilvēku no 6 daļām. Atšķir materiālus no kā gatavotas lietas. Spēj aprakstīt un paskaidrot pēc pielietojuma, formas, izgatavošanas materiāla, piemēram, kas ir banāns, bumba u.c. Prot aizsiet kurpju šņores. Prot saklāt gultu, nomazgāt savus traukus. Māk ēst ar dakšiņu un nazīti. Uzvārīt tēju, olu, uzsmērēt sviestmaizi. Saprot pa telefonu teikto un spēj atkārtot citiem. Lec uz vienas kājas. Prot staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām. Spēj ilgstoši nostāvēt uz vienas kājas, mest bumbu pret grīdu vai pret sienu un noķert, prot mest kūleņus, slidot ar skrituļslidām, braukt ar divriteni, slēpot. Spēj noiet 4 kilometrus.